Foto: Zemgales Plānošanas reģions
Autors: Juris Kālis
Avots: Zemgales Plānošanas reģions
Aizvadītajā vasarā organizētajās ekspedīcijās, ar kultūrvēsturiskā mantojuma ekspertu piedalīšanos, secināts, ka Zemgales plānošanas reģionā visvairāk svētvietu ir Aizkraukles, Bauskas un Jēkabpils apkaimē, bet mazāk - Dobeles un Jelgavas pusē.
Ekspedīcijas, kuru laikā apsekoja gandrīz 100 objektu visa reģiona teritorijā, notika ar Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IVA projekta „ Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte” atbalstu, un tā ieviešanā kā partneris piedalās arī Zemgales Plānošanas reģions.
Projekta ieviešana pavisam ilgs vairāk nekā divus gadus, tālab Rīgas Plānošanas reģions, kas ir vadošais partneris projekta ieviešanā, nupat kā galvaspilsētā organizētajā saietā prezentēja pirmajā gadā sasniegto. Plašāka sabiedrības daļa uzzināja, ka līdz šim no veiktajām aktivitātēm svarīgākās un arī laikietilpīgākās ir bijušas minētās ekspedīcijas, kas aptvēra arī Rīgas, Kurzemes un Vidzemes plānošanas reģiona teritoriju. Ekspedīciju laikā notika dažādos informācijas avotos minēto kulta identitātes vai svētvietu apsekošana un inventarizācija. Pārsvarā tie ir pagaidām maz zināmi, grūti pieejamās vietās atrodami, cilvēku aizmirsti, bet tradīcijās un folklorā sakņoti objekti – akmeņi, ezeri, avoti, koki, kalni, kā arī citi dabas veidojumi. Taču ekspedīciju laikā speciālisti uzgāja arī vairākus jaunus, agrāk nezināmus, bet visnotaļ interesantus, ievērības vērtus objektus. No visiem Zemgalē apsekotajiem objektiem, aptuveni puse ir dažāda lieluma un formas akmeņi – velnakmeņi, pēdakmeņi, bedrīšakmeņi, dobakmeņi un kausakmeņi, bet aptuveni piektā daļa - dažādi kalni un kalniņi, tostarp pilskalni. Bez tam Zemgalē var sastapt arī pa kādam avotam, alai, tiltiņam un gravai, par kuru nosaukumu un nozīmi vēstī senas leģendas, teikas vai vietējo ļaužu nostāsti.
Patlaban projekta partneri kā Latvijā, tā arī Igaunijā un Zviedrijā veic ekspedīcijās iegūto ziņu apkopošanu un klasificēšanu, kā arī fotogrāfiju atlasi, lai visās trīs valstīs savāktā informācija par aptuveni 600 objektiem, ko paredzēts ievietot kopējā datu bāzē, nonākot virtuālā vidē, būtu pēc iespējas pilnīgāka un precīzāka. Līdztekus tam, projekta partneri izstrādās objektu atpazīstamības un apsaimniekošanas stratēģiju ar praktiskiem ieteikumiem zemes īpašniekiem, pašvaldībām, teritorijas attīstības plānotājiem, tūrisma informācijas centru darbiniekiem, gidiem un pašiem tūristiem. Tāpat katra projektā iesaistītā partnera teritorijā paredzēts izraudzīt aptuveni piecus tūristu apmeklēšanai visatbilstīgākos objektus, kurus, nodrošinot pienācīgu infrastruktūru, ietvers kopīgā maršrutā. Savukārt, lai ceļotājiem piedāvātais maršruts kļūtu pietiekami pievilcīgs, tā aprakstu paredzēts papildināt ar informāciju par vēl citiem ievērības vērtiem tuvākās apkaimes tūrisma objektiem un servisa pakalpojumiem. Bez tam projekta ieviešanas otrajā gadā plānota diskusija par Baltijas jūras reģiona kopīgo identitāti, seminārs par dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības jautājumiem, tikšanās ar tūrisma pakalpojumu operatoriem, tūrisma maršrutu stendu un zīmju izgatavošana un izvietošana maršrutos, informatīvās brošūras sagatavošanas un izdošana un vēl citas aktivitātes.
Savukārt projekta ieviešanas noslēdzošā fāzē – 2013. gadā partneri galveno vērību veltīs sasniegto rezultātu popularizēšanai. Iecerēts nodrošināt dalību starptautiskajos tūrisma gadatirgos – izstādēs Rīgā, Tallinā un Gēteborgā, seno Zemgaļu svētkos Tērvetē, organizēt pašmāju un ārzemju žurnālistu apmaiņas vizītes, veikt citas aktivitātes. Taču jau tagad projekta vadošais partneris – Rīgas Plānošanas reģions sagatavojis un savā interneta vietnē www.rpr.gov.lv sadaļā Projekti pie dokumentiem publiskojis pirmo informatīvo avīzi, kurā plašāk var iepazīties gan ar projekta mērķiem un uzdevumiem, partneriem, veicamajām aktivitātēm un citu plašāku sabiedrību interesējošu informāciju.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
