Sūtīt pastkartītes no ārzemēm joprojām ir aktuāli

Autors: Sintija Masjuka
Avots: BalticTravelnews.com

Ceļojuma vai ārzemju darījuma brauciena laikā, esam spiesti pārtraukt saikni ar saviem piederīgajiem un mīļajiem, kas palikuši mājās. Mūsdienu informācijas un plašo tehnoloģiju laikmetā, pastāv dažādi veidi, kā sazināties ar cilvēku, kas atrodas ārpus mūsu valsts robežas. Telefona zvani, elektroniskie pasti, skype sarunas un citi tehnoloģiju izgudrojumi ievērojami atvieglo mūsu ikdienu, taču, vai visā šajā informācijas pārblīvētībā, neesam pazaudējuši cilvēcisko saikni? Travelnews.lv apzināja divu ceļojumu aģentūru pārstāvjus un vienu ceļotāju-entuziastu, lai noskaidrotu pastkartīšu sūtīšanas tradīcijas un iemeslus.

Ceļojumu aģentūras Relaks Tūre (www.relaksture.lv) valdes priekšsēdētājs Hardijs Madzulis stāsta, ka pats nepraktizē pastkartīšu sūtīšanu, taču ir novērojis, ka daudzi ceļotāji to dara visai aktīvi. To skaitā ir Hardija Madzuļa draugi un paziņas. "Man patīk tā sajūta, kad savā pasta kastītē atrodu pastkartīti no drauga, kurš ir tālu prom. Šādi sveicieni ir ļoti mīļi," pauž Ceļojuma aģentūras Relaks Tūre valdes priekšsēdētājs. Dažreiz ir gadījies, ka atklātne ir atnākusi, nezinot tās sūtītāju. Šādās reizēs intriga ir sakāpināta maksimāli. Tad pastkartes sūtītāja atšifrēšana notiek, skatoties rokrakstu, rakstīto saturu, kā arī vietu, no kurienes tika sūtīts sveiciens. "Tas esot īsts kalambūrs, kad cenšamies atminēt mistisko sūtītāju. Parasti tas izdodas," pasmej Relaks Tūre valdes priekšsēdētājs. Ir gadījies, ka sveicieni esot sūtīti no Gruzijas un pat no Āfrikas. Visbiežāk atklātnēs redzami dabas, pilsētu un populārāko apskates objektu skati, kas saistās ar konkrēto ceļojuma vietu. Hardijs Madzulis uzskata – jo eksotiskāka zeme, jo neparastākas sajūtas pārņem, sūtot rakstisku sveicienu uz mājām. Taču viņš ir pārliecināts, ka svarīgākais ir emocionāls saviļņojums, ko piedzīvo ceļotājs, nonākot jaunajā zemē. "Galvenais, lai atpūtas vieta ir personīgi saistoša. Tad arī sveiciens būs patiess un sirsnīgs," apgalvo valdes priekšsēdētājs. Pēc viņa domām, pastkarte ir taustāms pierādījums tam, ka esi apceļojis kādu jaunu vietu. Lai gan mūsdienās lielākā daļa atpūtnieku, dalās ar savām ceļojumu bildēm sociālajos tīklos, Hardijs Madzulis pauž pārliecību, ka šajā procesā nav aizrautības. Ievērojami lielāku prieka un gandarījuma devu sniedz pastkartīšu sūtīšana un to saņemšana. "Tā nebūt nav vecmodīga tradīcija, kā iespējams daudziem varētu likties. Gluži pretēji - šādiem sveicieniem ir īpaša pievienotā vērtība," apgalvo valdes priekšsēdētājs.

Reklāma

Ceļojumu aģentūras Baltic GSA (www.balticgsa.com) direktors Mārcis Kalniņš pauž, ka viņam pastkartīšu sūtīšana patīkot, tāpēc esot citā valstī ilgāku laiku, viņš mēdz aizsūtīt šādu rakstisku sveicienu mājiniekiem. Mārča Kalniņa rakstītās pastkartes bija atceļojušas no Dienvidāfrikas, Atēnām un pat no kaimiņos esošās Roņu salas Igaunijā. Pāris reizes ir gadījies, ka sūtītā kartiņa atceļo vienā laikā ar paša ceļotāja pārbraukšanu mājās. Taču ir bijis, ka atpūtnieks pārbrauc mājās un atklātne vēl joprojām nav sasniegusi savu adresātu. "Esmu bijis prom nedēļu, taču manis sūtītā kartiņa atnāca tikai pēc mēneša," atminās Mārcis Kalniņš. Parasti ceļojuma aģentūras Baltic GSA direktors savus rakstiskos sveicienus sūta ģimenes locekļiem. Tāpat, par tradīciju jau ir kļuvusi sarakstīšanās un kontakta uzturēšana ar draugiem, kuri atrodas ārzemēs ar kartiņu starpniecību. "Aizsūtīt bildi no viedtālruņa nav liela māksla. Daudz sirsnīgāks un personiskāks ir sveiciens, kas rakstīts ar roku," skaidro Mārcis Kalniņš.

Edgars Plešs, būdams pieredzējis ceļotājs, stāsta, ka dzīvojot ilgāku laika posmu Krievijā, Turcijā un Anglijā, pastkaršu sūtīšana bija jauks paradums, kas regulāri tika piekopts. Šobrīd kartiņu sūtīšana ir mazinājusies, jo citā valstī tiek aizvadītas vien pāris dienas. Lai gan biežāk kartiņas tiek pirktas, dažkārt Edgars Plešs mēdz tās uzmeistarot pats. "Tuvinieki ir patiesi priecīgi, saņemot šādu sveicienu. Tas liek smaidīt," piebilst ceļotājs. Kāpēc gan lai to nedarīt biežāk?

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Daugavpils aicina: Dodies aizraujošā piedzīvojumā pa Daugavu (24.05.2024)

Pirts cienītājus aicina pievienoties Ginesa rekorda uzstādīšanai (24.05.2024)

Ventspils zinātnes centrā VIZIUM svētkus var svinēt gan bērni, gan pieaugušie (24.05.2024)

VID atgādina: restorāniem izbraukuma tirdzniecība jāreģistrē un arī izbraukumā jāizsniedz čeki (24.05.2024)

Aptaujā noskaidrota dažādu tautību Sēlijas iedzīvotāju medijpratība (24.05.2024)