Autors: Sandra Leikarte
Avots: Menlgalvjunams.lv
Es tikai gribu redzēt lielo zāli. Vairāk neko. Tā saka tie Melngalvju nama apmeklētāji, kas namā atgriežas atkal un atkal. Ik pa brīdim, lai pasēdētu greznajā koncertzālē, lai pabūtu ar sevi, vai lai pakavētos atmiņās un nostāstos par redzēto un dzirdēto Melngalvju namā.
Tātad iekārtojieties ērti koncertzāles senatnīgajos krēslos. Un pēc brīža zāle pati jums sāks stāstīt savu stāstu – bez vārdiem.
Reklāma
… Ir 1844. gada janvāra beigas, mīnus desmit, uz Daugavas ledus drūzmējas vietējie, starp tiem arī kāda tālu ceļu mērojusi ārzemju kariete. Rīgas avīze “Rigasche Zeitung” publicē pilsētā iebraukušo viesu vārdus, starp viņiem ir arī “Hr.Dr.phil.Robert Schumann nebst Gattin K.-K. Österreich Kammer-Virtuosin Clara, geb. Wieck von Leipzig”. Tātad Rīgā no Leipcigas ieradies komponists Roberts Šūmanis ar savu kundzi, virtuozo pianisti Klāru Vīku Šūmani. Apmetušies viesnīcā “Londona”, Kaļķu ielā. Taisnības labad jāsaka, ka viss tik gludi neiet. Šūmaņu pāris pa piesnigušo Rīgu braukā turpu šurpu no vienas viesnīcas uz otru, kamēr atrod sev rezervētās naktsmājas. Tas ir toreiz jau izslavētās jaunās pianistes Klāras Vīkas Šūmanes pirmais Krievijas koncertceļojums, un pa ceļam uz Pēterburgu viņa piestāj Rīgā, lai sniegtu koncertu Melngalvju namā. Skaistajai pianistei ceļasomā līdz ir melna samta koncertkleita, adatu spilventiņš, kažokādas pulsa sildītāji un jauna mūzika – Mendelszona “Dziesma bez vārdiem”, saukta arī par “Pavasara dziesmu”, kura toreiz Rīgā piedzīvo savu pasaules pirmatskaņojumu. Kad Melngalvju nama koncertzālē sāk skanēt pirmie graciozie, taisnības labad jāpiebilst – allegretto grazioso – akordi no Mendelszona “Dziesmas bez vārdiem”, tā vien liekas, ka zāles sienas atdevīgi atsaucas šai īpašajai melodijai, kas nu jau gandrīz 200 gadus ir viens no klasiskās mūzikas hitiem. Tas ir brīdis, kad Melngalvju nama zāle pati sāk stāstīt šīs vietas stāstu – bez vārdiem.
Un tagad atgriežamies nedaudz tuvāk mūsdienām.
… Ir 2020. gada pavasaris, un vēl nesen kāda cita izcila pianiste ar savu stāstu un klavierspēli izkausēja nevis ziemas, bet pandēmijas stingumu. Tā bija pianiste Agnese Egliņa, kura tiešsaistē savaldzināja ar savu stāstījumu par Klāras Vīkas Šūmanes viesošanos Rīgā tālajā 1844. gada ziemā.
P.S. Pianistes Agnese Egliņas mājkoncertu un stāstījumu joprojām var noskatīties šeit. Savukārt Melngalvju nama koncertzāle un pārējās telpas ir pieejamas apskatei gan darba dienās, gan nedēļas nogalē. Informācija par Melngalvju nama darba laikiem atrodama www.melngalvjunams.lv.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
