Foto: Divingportdouglas.com
Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: News.com.au/SmarterTravel.com/BalticTravelnews.com
Kā apgalvo zinātnieki, šobrīd planēta Zeme ir sestās masveida izmiršanas krīzes varā. Pētījumi liecina, ka patlaban ik gadu izzūd līdz pat 2 000 augu un dzīvnieku sugu.
Tas nozīmē arī, ka jau tuvāko gadu desmitu laikā daudzi ceļojumi, kas saistīti ar floras un faunas apbrīnošanu, gluži vienkārši var kļūt neiespējami.
Reklāma
1. Masveida dzīvnieku migrācijas vērošana klātienē
Kā liecina seni zīmējumi uz klintīm, kuros attēloti Āfrikas savannas šķērsojoši zvēri, cilvēks migrējošas dzīvnieku populācijas apbrīnojis jau vairāk nekā 20 000 gadu. Taču malumedniecība, lauksaimniecība, kari un atmežošana pamatīgi kaitējuši savvaļas dzīvnieku pārvietošanās koridoriem visā pasaulē, tādēļ, piemēram, ikgadējā Āfrikas gnu masveida migrācija cauri Kenijai uzskatāma par apdraudētu jau šobrīd.
2. Satapšanās aci pret aci ar polārlāci
Lai gan vairākās Arktikas kopienās polārlāču medības vēl joprojām ir atļautas, vislielākos draudus šai sugai rada tieši klimata pārmaiņas. Kā liecina jaunākie Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) dati, astoņās no 19 polārlāču apakšpopulācijām Arktikā strauji sarūk indivīdu skaits. Turklāt zinātnieki paredz, ka līdz 2050. gadam kopumā polārlāču skaits pasaulē varētu samazināties par divām trešdaļām. Kanādas Hudzona līcis ir viens no tiem balto lāču izplatības apgabaliem, kurš apdraudēts visvairāk – gaisa temperatūras pieauguma dēļ dzīvnieki ik gadu līča ledu spiesti pamest aizvien agrāk.
3. Tīģera dzeltenmelno strīpu skaitīšana
Reiz tīģeri savvaļā bija sastopami teju it visur Āzijā. Tomēr mūsdienās tā ir apdraudētākā kaķu dzimtas suga pasaulē, un tīģeru populācija vairs sastāda vien nepilnus 10 procentus no vēsturiskā apmēra. Tiek uzskatīts, ka patlaban savvaļā dzīvo sešas no kādreizējām deviņām tīģeru sugām, kas kopā sastāda aptuveni 3 200 īpatņu visā pasaulē. Lai gan mežonīgo kaķi sastapt savvaļā ir ļoti sarežģīts uzdevums (piemēram, Dienvidķīnas tīģeris nav redzēts jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem), to dabiskajā vidē dzīvniekus iespējams skatīt vairākos rezervātos Indijā un Nepālā.
4. Niršana Austrālijas Lielajā Barjerrifā
Lielais Barjerrifs, kas ir pasaulē lielākā koraļļu rifu sistēma, ir briesmās. Temperatūras svārstības ir primārais iemesls, kādēļ kopš 1985. gada izzudusi teju puse no rifa, turklāt Austrālijas Jūras zinātņu institūta pētnieki paredz, ka pēc 10 gadiem no šī zemūdens krāšņuma varētu būt atlikusi vien mazāk kā ceturtdaļa. Pēc tam, kad Austrālijas valdība paziņoja par plāniem industrializēt daļu rifa, UNESCO Pasaules mantojuma komiteja konferencē 2014. gada jūnijā plāno apspriest tā pievienošanu apdraudētajiem objektiem.
5. Došanās pa pēdām gorillām Āfrikas lietusmežos
Jau desmitiem gadu aizvien samazinās abu pasaules lielāko primātu sugu pārstāvju skaits – galvenokārt malumedniecības un slimību dēļ. Kā 2010. gadā tika minēts ANO ziņojumā, 2025. gadā gorillas, domājams, vairs nebūs sastopamas lielā daļā Kongo baseina, kas ir viens no primārajiem šo dzīvnieku izplatības areāliem.
6. Galapagu salu unikalitātes baudīšana
Arī Galapagu salu ekosistēma, kas savulaik slavenajam dabaspētniekam Čārlzam Darvinam ļāva atbildēt uz neskaitāmiem jautājumiem saistībā ar viņa izstrādātajām teorijām, mūsdienās ir apdraudēta. Pēdējais zināmais Pintas salas bruņurupucis, kuru dēvēja par Vientuļo Džordžu, gāja bojā 2012. gadā, turklāt tā ir tikai viena no vairākām, Galapagu salām specifiskām sugām, kuras izmirušas kopš Darvina vizītes 1835. gadā.
7. Tikšanās ar lielo pandu
Ķīnas nacionālo dārgumu – lielo pandu – sastapt savvaļā var būt īpaši grūti. Tiek lēsts, ka cilvēka rīcības dēļ mūsdienās savvaļā – augstkalnu apgabalos Ķīnas rietumos – dzīvo vien ap 1 600 šo piemīlīgo zīdītāju. Lielā panda ir visretāk sastopamais lāču dzimtas pārstāvis, un tai ir kritiska loma ekosistēmā – savā dabiskajā dzīves vidē tā sekmē bambusu mežu augšanu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
