Lūznavas muižā atdzimst senā smēde

Katras senās muižas ēku kompleksa neatņemama sastāvdaļa allaž ir bijusi smēde, kur liesmojošās ēzes svelmē kalēji kala darbarīkus un ieročus, apgādāja ar dzelzs pakaviem zirgus, bet smalkāku kalējmeistaru rokās tapa brīnumainas rotaslietas.

Kalve, kaltuve jeb smēde (no vācu Schmiede) ir darbnīca, kurā notiek metāla apstrāde un metāla izstrādājumu izgatavošana. Šāda smēde savulaik ir darbojusies arī Rēzeknes novada Lūznavas muižā. Šobrīd kalēja āmura duna smēdē ir apklususi, taču Rēzeknes novada pašvaldība ir iecerējusi šī kultūrvēsturiskā objekta atjaunošanu, iesaistoties Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. G. projektā LV-RU-018 "Amatniecība bez robežām" (akronīms Crafts (Amatniecība)).

Lūznavas muižas kompleksa smēdes atjaunošanas mērķis ir pasargāt ēkas konstrukcijas no tālākas degradācijas un radīt ēkā saimnieciskās darbības veikšanai piemērotus apstākļus.

Ieskats vēsturē

Arhitekte Ināra Caunīte (SIA "Arhitektes Ināras Caunītes birojs") 2018. gada pavasarī veikusi Lūznavas smēdes ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kas atklāj interesantus faktus par šo objektu, aizvedot mūs vairāk nekā gadsimtu ilgā pagātnē, kad Lūznavas muiža piederēja muižnieku Kerbedzu ģimenei, mākslas mecenātiem un atbalstītājiem.

Lūznavas muižas smēde jeb kalve atrodas paugurā, bijušā muižas centra ziemeļdaļā, muižas parkā. Ceļotājam tuvojoties muižai no Rēzeknes puses, skatienam pavērās saimniecības ēkas – klētis, zirgu staļļi un citas ražošanas un saimniecības ēkas, kas atradušās vienkopus lielā kompaktā grupā. Aiz dīķa vispirms skats pavērās uz vistu kūti un sakņu dārzu vienā un klētīm otrā ceļa pusē. Aiz sakņu dārza ceļa labajā pusē atradās neliels no ķieģeļiem celts zirgu stallis. Tālāk pie ceļa bija šķūnis ar divām piebūvēm vai nojumēm un aiz tā uz kungu nama pusi – lielāks zirgu stallis ar tam piebūvētu dzīvojamo māju. Tajā, domājams, bija kučiera dzīvoklis, zirgu puišu istabas un varēja būt arī labāko zirglietu noliktava. Stallim dienvidu pusē bija piebūvēta siltumnīca, bet uz kungu nama pusi atradās otra siltumnīca un aiz tās ledus pagrabs. Lielākais stallis gadu gaitā pārbūvēts un šobrīd tajā atrodas Lūznavas pagasta pārvalde. Nedaudz uz dienvidiem no bijušā ledus pagraba skatam pavērās jaunais kungu nams, romantiskā jūgendstila ēka, būvēta no sarkaniem ķieģeliem, acis priecēja balkoniņi ar greznu metālkalumu margām. Ja ceļinieks aiz dīķa nedevās pa labi kungu mājas virzienā, bet turpināja ceļu taisni uz Zosnas pusi, labajā pusē pakalna augšā aiz augļu dārza kļuva redzama kāda neliela divdaļīga ēka – vienā galā laukakmeņu mūra, otrā ķieģeļu, bet abām skaidu jumts. Tagad šī ēka zināma kā bijusī smēde jeb kalve, bet 1922. gadā Latvijas agrārreformas dokumentos Dlužņevas muižas ēku sarakstā tā ierakstīta kā divas ķieģeļu ēkas, no kurām vienā atradusies gaļas žāvētava un otrā – ledus pagrabs. Tāda, lūk, bijusi muižas smēde, kuras ēka laika gaitā izmantota dažādi. Ēkas tehniskās inventarizācijas lietā ierakstīts, ka tā būvēta 1811. gadā, taču arhitekti šos datus apšauba, iespējams, smēde tomēr būvēta vēlāk, – tas ir, jau tajā laikā, kad Špeļu muižas foļvarks "Laizāni" bija nonācis Kerbedzu īpašumā un pārsaukts par Dlužņevo muižu.

Lūznavas smēde savulaik kalpojusi kā mācību darbnīca Maltas tehnikuma audzēkņiem – topošajiem mehāniķiem, bet 20. Gs. 60. gados un 70. gadu sākumā smēdes ēkā darbojās feldšeru-vecmāšu punkts un zobārsts, bet otrā galā tika glabāti bērnudārza sakņaugu krājumi.

Smēde – vieta radošam darbam un interesants tūrisma objekts

Ēkā ir viena kalves telpa, kas iekārtota zemākajā, no laukakmeņiem mūrētajā ēkas daļā. Kalves telpā šobrīd uzbūvēta viena ēze – vaļējs pavards, kas paredzēts metālu karsēšanai un kausēšanai. Kalves telpā būtu iespējams izvietot arī vairākas ēzes, taču kā stāsta, kalēji esot lieli individuālisti – divi vienā telpā jau esot par daudz, tāpēc atjaunojamajā Lūznavas smēdes ēkā plānots saglabāt tikai vienu esošo ēzi. Smēdē darbosies kalējs, kas izgatavos dažādus neliela izmēra kalumus un arī rotas, piesaistot muižas apmeklētāju interesi.

Kā stāsta Lūznavas muižas projektu vadītāja Inga Žirgule, atjaunotajā smēdē paredzētas dažādas amatniecības aktivitātes, kā, piemēram, vēsturiskās ekskursijas, kurās kalējs demonstrēs dzelzs kalšanu, rūdīšanu un stāstīs par dzelzs apstrādes tehnoloģijām un vēsturi, nosaucot arī kalēja amata un darba rīku latgaliskos nosaukumus. Apmeklētāji varēs arī paši ņemt dalību kalšanas procesā un liešanā no alvas. Tās būs radošās darbnīcas tūristu grupām un individuālajiem ceļotājiem, kalēja vadībā tiks izgatavoti dažādi mazo formu metāla darbi: naglas, dažādas monētas, dažādu izmēru pakavi, savukārt kāziniekiem paredzēts īpašs kalšanas rituals ar laimes pakava vai naglas izkalšanu. Kalējs nodarbosies ar mākslas priekšmetu izgatavošanu, parka instalāciju radīšanu, kā arī Lūznavas muižas interjera vēsturisko kalumu atjaunošanu.

Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne cer, ka līdz ar smēdes darbības atjaunošanu, paplašināsies interaktīvo tūrisma piedāvājumu klāsts un tiks veicināta interesentu, sevišķi skolu jaunatnes, plūsmas palielināšanās Lūznavas muižā, kura jau savos pirmsākumos ir bijusi ievērojams kultūras centrs Latgalē.

"Atjaunotā smēde būs laikam atbilstošs radoša darba produkts, kas izcels vienu no Lūznavas muižas saimniecisko ēku kompleksa izcilākajām vērtībām, iedzīvinās to jaunai, saturiski piepildītai dzīvei. Kalēja amats ir viens no senākajiem tradicionālajiem amatiem, kas ir spēka, vīrišķības un veiklības apliecinājums, pārliecības, zināšanu un tradīciju atspoguļotājs un paudējs, smēde ir apliecinājums muižas nopietnai saimnieciskai darbībai vēsturiskajā kontekstā."

Par Lūznavas muižu

Lūznavas muižu dēvē par Latgales jūgendstila pērlīti, tās ēku 1905. g. projektējis muižas īpašnieks Staņislavs Kerbedzs (1810–1899), lietuviešu izcelsmes Lietuvā dzimušais dzelzceļa būvju inženieris, profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. No 1911. gada līdz pat 1. Pasaules karam uz Lūznavas muižu, Kerbedzu vasaras rezidenci atpūsties un strādāt brauca gan pazīstami, gan jauni un talantīgi mūziķi, literāti, mākslinieki un tēlnieki. Gadsimta gaitā muižas ēka ir piedzīvojusi dažādus laikus, bet no 2011.–2014. gadam notiek Lūznavas muižas rekonstrukcija un atdzimšana. Rekonstrukcijas projekta autore ir arhitekte Ināra Caunīte, bet projektu īsteno Rēzeknes novada pašvaldība. 2015. gada sākumā Lūznavas muiža tika atvērta apmeklētājiem, tagad tā ir starptautisks mākslas, mūzikas un vides izglītības centrs, kā arī semināru, apmācību, plenēru, radošo darbnīcu un dažādu meistarklašu norises vieta. No pasākumiem pazīstamākie ir Mākslas pikniks jūlija nogalē, starptautiskais džeza festivāls "Škiuņa džezs" augusta beigās, "MŪZdienas" rudenī.

Lūznavas muiža ir definējusi savu misiju un attīstības vīziju. Misija ir – sniegt kvalitatīvus kultūras un tūrisma pakalpojumus vietējā, reģionālajā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī, balstoties uz muižas unikālo kultūrvēstures vērtību saglabāšanu, apzināšanu un ar to saistītās infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšanu.

Vīzija – Lūznavas muiža ir vieta, kur kopā satiekas vide, māksla, sajūtas, tā ir atvērta koprades telpa radošai un atbildīgai attīstībai un uzņēmējdarbībai. Lūznavas muiža ir Latvijā atpazīstama latgaliskās un pasaules mākslas un kultūras telpa. Tā ir tikšanās ar cilvēkiem, kuri dzīvo un strādā Latgalē un ir īsteni Latgales saimnieki.

Viens no prioritārajiem attīstības virzieniem – jaunas teritorijas veidošana uzņēmēju atbalsta platformai, inovatīvai un sociāli atbildīgai ekonomiskajai attīstībai.

Plašāka informācija par projektu lpr.gov.lv.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Pārgājiens Alūksnē Alūksnes TIC
Ieplāno 13.aprīli, lai trīs stundu aizraujošā pārgājienā uzzini viduslaiku mantojuma faktus, nostāstus un teikas! Dosimies Alūksnes viduslaiku pils | Skatīt vairāk
Latvija 12 EUR
6 populārākie brīvdienu galamērķi šogad airBaltic
Dodies neaizmirstamos piedzīvojumos un baudi Balkānu pasakainos skatus, vēsturiskās vietas un neskarto dabu. | Skatīt vairāk
79 EUR
"Baroka mūzikas ģēniji" Rundāles pilī Bauskas TIC
Esi aicināts uz Liepājas Simfoniskā orķestra koncertprogrammu Rundāles pilī! | Skatīt vairāk
Aicina uz putnu vērošanas ekskursiju Jelgavas reģionālais tūrisma centrs
7.aprīlī, pulksten 9.30 no Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa pagalma sāksies velo ekskursija “Braucam vērot putnus”. Pieteikšanās 63005447 | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2024 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2024 1st-studio.com

 
Total Timed::0.67877889sec.