Foto: Dabas aizsardzības pārvalde
Autors: Dabas aizsardzības pārvalde
Avots: Dabas aizsardzības pārvalde
Izpildot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumu, Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir izvērtējusi savas funkcijas un sagatavojusi priekšlikumus par funkciju pārdali starp Pārvaldi un Valsts vides dienestu (turpmāk VVD).
Dabas aizsardzības pārvaldes darba grupa ir izvērtējusi savā kompetencē esošās funkcijas, un priekšlikumus par iespējamo to pārdali konstruktīvā diskusijā pārrunājusi ar VVD vadību, lai rastu vienotu viedokli par izmaiņām, kas neradītu risku dabas aizsardzības sistēmai. Pārvaldes un VVD kopīgi apspriestais piedāvājums pirmdien iesniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Reklāma
Funkcijas, ko Pārvalde piedāvāja nodot VVD, bija, piemēram, tirdzniecības kontrole ar apdraudētajiem savvaļas dzīvniekiem un augu sugu īpatņiem, kurus aizsargā Vašingtonas konvencijas jeb CITES, kā arī roņveidīgo dzīvnieku izstrādājumu tirdzniecības kontrole, nemedījamo un īpaši aizsargājamo sugu ieguves atļaujas un kontrole.
Tāpat notika diskusijas par trīs veidu atļauju, saskaņojumu un atzinumu izsniegšanas funkcijas nodošanu VVD, tajā skaitā licencētās makšķerēšanas nolikumu saskaņošana, nosacījumu un saskaņojumu izsniegšana zemes ierīcības projektiem, kā arī atļauju sagatavošana nobraukšanai krasta kāpu aizsargjoslā.
Abpusējās sarunās abas iestādes vienojās, ka sistēmas pilnveides nolūkos ir efektīvāk pārskatīt normatīvos aktus un esošās atļaujas un saskaņojumus – vienkāršot procesus un atteikties no vairāku veidu atļaujām. Izvērtējot lietderīgumu, daļa funkciju deleģējama pašvaldībām vai pārdalāma starp resoriem, tādējādi samazinot administratīvo slogu gan valsts pārvaldei, gan iedzīvotājiem. Uzlabojama ir arī VVD un Pārvaldes savstarpējā sadarbība.
Atsevišķos ar kontroli saistītos jautājumos piedāvāti alternatīvi risinājumi, proti, gan sadalot darbību un darbības kontroli starp divām institūcijām, gan pilnveidojot iekšējās kontroles sistēmu vienas institūcijas ietvarā. Šos jautājumus plānots risināt turpmākajās sarunās izveidotajā darba grupā ar VVD, VARAM un Vides konsultatīvo padomi.
Pārvaldes darba grupa secinājusi, ka visu kontroles un atļauju izsniegšanas funkciju nodošana VVD būtu vērtējama ļoti piesardzīgi, jo ir pretrunā ar virzību uz mazu un kompaktu valsts pārvaldes modeli. Atsevišķās jomās šādas izmaiņas pat izraisītu situāciju, ka līdzšinējā viena Pārvaldes darbinieka vietā procesā būtu jāiesaista divi speciālisti – pa vienam no katras iestādes.
Radikālas pārmaiņas esošajā dabas saglabāšanas sistēmā izraisītu dabas ekspertu resursu sadrumstalošanu, kas neveicinātu dabas ekspertu un dabas izglītības jomas stiprināšanu un apgrūtinātu Eiropas struktūrfondu resursu piesaisti. Savstarpēji saistītu funkciju un līdz ar to arī speciālistu pārdale pa divām iestādēm varētu apdraudēt MK noteikumos un starptautiskajās saistībās noteikto dabas saglabāšanas uzdevumu izpildi. Ievērojami apgrūtināta būtu arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju ieviešana dabas daudzveidības saglabāšanā un aizsardzībā.
Kopumā Pārvalde izsniedz vairāk nekā 30 dažādu atļauju, saskaņojumu un atzinumu veidu un darba grupa nav konstatējusi, ka šajā jomā Pārvaldes un VVD funkcijas būtiski dublētos. Turklāt šī funkcija nav nodalāma no Pārvaldes darbības pamatjēgas, jo sugu un biotopu apsaimniekošana ir DAP kompetence, savukārt atļauju mehānisms ļauj limitēt paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz sugām un biotopiem, kā arī regulēt dažādu veidu antropogēno slodzi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Dabas aizsardzības pārvalde ir izveidota 2002. gadā, bet 2009. gadā to paplašināja, pievienojot Nacionālo parku un rezervātu administrācijas un Pārvalde kļuva par vadošo iestādi dabas aizsardzības jomā, kas patlaban ir atbildīga par tādām jomām kā sugu un biotopu aizsardzība, Nacionālo parku darbības nodrošināšana, dabas izglītība, vienotas dabas aizsardzības politikas īstenošana, uzraugot dabas aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu. Pārvaldes atbildības lokā ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tajā skaitā visi Latvijas Nacionālie parki un rezervāti – Slīteres Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Gaujas Nacionālais parks un Rāznas Nacionālais parks, Grīņu dabas rezervāts, Moricsalas rezervāts, Teiču dabas rezervāts un Krustkalnu dabas rezervāts.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "“Baltijas kauss vindsērfingā\" Burtniekos Valmieras novada Tūrisma pārvalde")
