Autors: Kitija Balcere
Avots: Lob.lv
Latvijas Ornitoloģijas biedrības īstenotās ligzdojošo putnu monitoringa programmas sniedz informāciju par vairāk nekā pusi Latvijā ligzdojošo putnu sugu. Jaunākie monitoringa rezultāti rāda, ka ilgtermiņā – kopš 2005. gada – samazinājušās 27 putnu sugu populācijas. Negatīvas tendences redzamas gan starp lauku, gan mežu putniem.
Putnu monitoringa ietvaros tiek aprēķināti arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā iekļautie rādītāji – meža putnu indekss un lauku putnu indekss, kas liecina par putnu populāciju kopējo stāvokli attiecīgajās ekosistēmās. Šie abi indeksi uzrāda kritumu kopš 2005. gada, lai gan perioda pirmajos desmit gados lauku putnu indekss pieauga.
Reklāma
Dr. biol. Ainārs Auniņš, ligzdojošo putnu uzskaišu zinātniskais vadītājs, norāda: “Pašlaik trūkst specifisku pētījumu, kas ļautu vērtēt lauku putnu indeksa pēdējo gadu samazinājuma iemeslus, tomēr ir skaidrs, ka šīs ekosistēmas bioloģiskā daudzveidība kopumā ir nelabvēlīgā stāvoklī. Valstij būtu jāveic mērķtiecīgus pētījumus, kas ļautu novērtēt Latvijas Lauku attīstības programmā ietverto pasākumu ietekmi uz lauku putnu indeksu veidojošajām sugām.”
No lauku putnu sugām īpaši atzīmējama grieze. Jaunākie rezultāti rāda, ka no sugām, kam konstatētas skaidras populāciju tendences, griezei ir otrais straujākais populācijas samazinājums pēc mežirbes.
Dr. biol. Oskars Keišs, naktsputnu monitoringa vadītājs, skaidro: “Straujais pamesto lauksaimniecības zemju pieaugums Latvijā 90. gados bija galvenais iemesls griežu populācijas pieaugumam Latvijā. Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai daļā pamesto zemju 2005. gadā varēja novērot saimniekošanas atjaunošanos –šo teritoriju aparšanu, kas savukārt, visticamāk, noveda otrā galējībā – pārāk intensīvā apsaimniekošanā, jo aparot griežu biotopa kvalitāte industriālas lauksaimniecības apstākļos strauji krītas. Zemkopības ministrijai būtu jāparedz īpaši pasākumi griezes aizsardzībai.”
Par problēmām mežos liecina ne tikai meža putnu indeksa kritums, bet arī plēsīgo putnu populāciju pārmaiņas – straujāks populācijas samazinājums ir tām sugām, kas dod priekšroku ligzdošanai mazskartos mežos. No plēsīgajiem putniem visstraujākais populācijas samazinājums kopš 2005. gada ir ķīķim. Samazinās arī peļu klijānu, vistu vanagu, ausaino pūču, apodziņu un bikšaino apogu skaits.
Dr. biol. Andris Avotiņš, plēsīgo putnu monitoringa koordinators, atzīmē: “No dienas plēsīgajiem putniem visstraujākais populācijas samazinājums – vairāk nekā 90% – konstatēts ķīķim. Šī ir viena no sugām, kas ligzdo mežu masīvos un izvairās no mežmalām. Lai gan ķīķis Eiropas Savienībā ir īpaši aizsargājama putnu sugai, Latvijā tai netiek nodrošināta pietiekama aizsardzība.”
Tomēr monitoringu rezultāti rāda arī pozitīvas tendences. Piemēram, Latvijā, tāpat kā Eiropā kopumā pieaug to plēsīgo putnu populācijas, kas barojas ūdeņos. Iespējams, tas skaidrojams ar šo sugu atgūšanos no kādreizējiem populāciju sarukumiem, ko izraisīja mērķtiecīga vajāšana un saindēšanās ar pesticīdiem.
Dr. biol. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, uzsver: “Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā citu Eiropas valstu, putnu uzskaites veic apmācīti brīvprātīgie novērotāji, kuru ievāktos datus apstrādā un analizē zinātnieki. Mēs esam ļoti pateicīgi šiem brīvprātīgajiem, bez kuriem tik liela apjoma datus nebūtu iespējams ievākt. Turklāt jo vairāk uzskaišu veicēju, jo precīzāku informāciju varam iegūt.”
Iedzīvotājus, kas vēlas uzlabot savas zināšanas par putniem, un, iespējams, pievienoties putnu uzskaišu veicējiem, aicinām vērsties Latvijas Ornitoloģijas biedrībā, rakstot uz e-pastu [email protected]. Kopš 2014. gada monitoringu finansē Dabas aizsardzības pārvalde.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
