Užavas bāku dēvē par vienu no skaistākajām Latvijā

Autors: Santa Bivbāne
Avots: Ventspils pilsētas domes Tūrisma informācijas centrs

Užavas bāka ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas ~ 20 kilometrus uz dienvidiem no Ventspils. Užavas bāka atrodas uz vienas no trim augstām mežainām kāpām - t. s. Teniroka kāpas, kuras augstums sasniedz 28 metrus. No tālienes šī kāpa atgādināja cepamo krāsni, tāpēc 19. gadsimtā Užavas bākas vāciskais nosaukums bija Bakofen.

Pirmo reizi Užava vēstures avotos minēta 1230. gadā. Jau 17.–18. gadsimtā ir ziņas par šeit novietotu navigācijas uguni uz akmens krāvuma kurināta ugunskura veidā, kas ceļā uz Ventspils ostu kalpojis kuģiem par orientācijas zīmi.

Reklāma

Pirmās Užavas bākas torņa celtniecības darbus pabeidza 1879. gadā, uzceļot arī piestātni celtniecības materiālu piegādei. Užavas bāka bija ķieģeļu tornis, kas savienots ar vienstāva dzīvojamo māju bākas apkalpojošajam personālam. Bākas torņa augšpusē novietoja metāla gaismas telpu ar laternu, un 1879. gada 10. septembrī Užavas bāka caur optisko iekārtu sāka sūtīt gaismas signālus. 1910. gadā bākai izveidoja rievsienu ar 7–8 centimetru bieziem dēļiem un akmeņu bērumu priekšpusē, jo lēzenā liedaga dēļ jūras viļņi noārdīja kāpas pakāji. Pirmā pasaules kara laikā Užavas bāka stipri cieta - tika nopostīta bākas torņa augšējā cilindriskā daļa, kā arī artilērijas apšaudes rezultātā tika sagrautas palīgēkas. Neskarta saglabājās vien torņa astoņstūra pamatne, uz kuras 1925. gada 21. februārī pabeidza jaunā Užavas bākas torņa celtniecību. Pēc ārējā veidola jaunais tornis bija identisks iepriekšējam bākas tornim.

Visas bākas pastāvēšanas laikā ir turpinājušies blakusesošās krasta nogāzes nostiprināšanas darbi. 20. gs. 20.–30. gados krasta nostiprināšanai izmantoja ar oļiem pildītus kadiķu klūgu grozus un laukakmeņus. 20. gadsimta 70. gados tos nomainīja betona bluķi.

Bākai ir četri stāvi, tā ir apmesta, balsināta un savienota ar dzīvojamo korpusu. 20. gadsimta 50. gados bākas torņa augstums sasniedza 19, 4 metrus. Torņa iekšpusē - ap centrālo kolonnu - augšup ved metāliskas vītņu kāpnes. Bākas augšpusē atrodas balkons ar metāla margām un no metāla konstrukcijām veidota gaismas telpa (tās diametrs - 3 metri - ir vienāds ar bākas diametru).

• Celta 1879. gadā

• Torņa augstums – 19 m

• Augstums virs jūras līmeņa – 44 m

• Bākuguns redzama – 15 jūras jūdzes

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

28. aprīlis vēsturē: Nodibina Eiropas stārķu pilsētu organizāciju (27.04.2021)

27.aprīlis vēsturē: atzīmē Latgales Kongresa dienu (24.04.2020)

Jānis Kalnačs – Valmieras novada Goda pilsonis (24.04.2024)

26. aprīlis vēsturē: Sāk lidojumus no Rīgas uz Stavangeru (25.04.2022)

26. aprīlis vēsturē: Starp Rīgu un Stokholmu sāk kursēt prāmis «Vana Tallinn» (24.04.2021)