LRB: Situācija viesmīlības nozarē – dramatiska, biedrība plāno vērsties Eiropas Komisijā

LRB: Situācija viesmīlības nozarē – dramatiska, biedrība plāno vērsties Eiropas Komisijā

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) plāno vērsties Eiropas Komisijā (EK), lai vērstu uzmanību uz dramatisko situāciju viesmīlības nozarē Latvijā. Kopš Covid–19 pandēmijas ir pagājuši jau desmit mēneši, bet valsts atbalsta pasākumi joprojām kavējas un ir nepietiekoši, no valsts atbalstam atvēlētajiem vairāk nekā 100 miljoniem eiro mēnesī, pašlaik uzņēmējiem divu mēnešu laikā izmaksāti tikai nedaudz vairāk nekā deviņi miljoni eiro.

“Latvijas Restorānu biedrība katru dienu uzklausa neskaitāmus bēdu stāstus un lūgumus palīdzēt. Līdzšinējie valsts atbalsta pasākumi tiek salīdzināti ar nebeidzamu "moku ratu", kas ne tikai nepalīdz uzņēmējiem, bet vēl vairāk tos gremdē un pazemo. Arī vairāki Latvijas Bankas un komercbanku vadošie eksperti un ekonomisti ir norādījuši, ka atbalsts grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem un nozarēm Latvijā ir par lēnu un nepietiekošā apjomā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Tas liek valdībai jautāt, vai tiešām mēs gribam no krīzes iznākt noasiņojuši un vēl nabadzīgāki, nekonkurētspējīgāki?!” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Kopš Covid–19 pandēmijas ir pagājuši jau desmit mēneši, bet valsts atbalsta pasākumi joprojām kavējas un ir nepietiekoši, kā rezultātā Latvijas uzņēmēji strauji zaudē konkurētspēju un izredzes atkopties pēc krīzes. Skaitļi runā paši par sevi – saskaņā ar VID 2021. gada 5. janvārī medijos pausto informāciju dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās izmaksājis vien nedaudz vairāk nekā deviņus miljonus eiro, kas ir niecīga daļa no valdības katru mēnesi atvēlētajiem līdzekļiem. Saskaņā ar valdībā lemto dīkstāves atbalstam piešķirti 52 milj. eiro mēnesī, bet darba algu atbalstam – 39 milj. eiro mēnesī. Savukārt apgrozāmo līdzekļu atbalsts ir 70,8 milj. eiro visai programmai.

“Šāda bēdīga statistika ir skaidrs signāls, ka labi plānotais valsts atbalsts un izstrādātie mehānismi nesasniedz mērķi. Brīžiem šķiet, ka VID, Finanšu ministrija un valdība nestrādā vienam mērķim. Proti, valdība izsludina atbalsta pasākumus, piemēram,  nodokļu atlikšanu, bet VID klasificē to kā nevēlēšanos maksāt nodokļus un atrod īpatnējus iemeslus, lai atteiktu nodokļu termiņu pagarinājumu. Tāpēc LRB neredz citu iespēju, kā lūgt EK iesaistīties un aicināt Latviju sekot citu ES valstu piemēram. Tā Vācija jau krīzes sākumposmā bez jebkādiem kritērijiem un sarežģītām procedūrām apņēmās uzņēmumiem izmaksāt 75% no pērnā gada attiecīgā mēneša apgrozījuma, nodrošinot uzņēmējdarbības un sociālās vides stabilitāti un prognozējamību,” norāda J.Jenzis.

LRB biedriem ir radušies zaudējumi no nesamērīgiem ierobežojumiem un neadekvātām valsts pārvaldes iestāžu darbībām. LRB, savu biedru vārdā, plāno prasīt zaudējumu kompensāciju no valsts. Atteikuma gadījumā eventuāli apsveram iespēju vērsties tiesā.

Par LRB un viesmīlības nozari

Saskaņā VID datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni  30 tūkst. cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā. Viesmīlības uzņēmumi ir nozīmīga tūrisma nozares, kas veido 5% no Latvijas IKP, sastāvdaļa. Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina VID dati. LRB analīze liecina, ka nozares uzņēmumi nodokļos valstij nomaksājuši 20% no apgrozījuma, kas ir pusotru reizi vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi. Saskaņā ar Rīgas Tūrisma attīstības biroja un Latvijas Universitātes veikto pētījumu, gastronomijas tūrisms ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ārvalstu viesi izvēlas apmeklēt Latviju. Vairāk par biedrību www.lrb.lv.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2021 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2021 1st-studio.com

 
Total Timed::1.12290001sec.