Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com
Aivars Mackevičs, BalticTravelnews.com direktors:
Jau vairāk nekā divu mēnešus tūrisma nozare tiek nobērta ar valdības atbalsta solījumiem, taču realitātē valsts atbildīgās personas ar mierīgu prātu noskatās, kā noasiņo tūrisma nozares uzņēmumi, un jau publiski iesaka tūrismam kļūt par donoru citām Latvijas tautsaimniecības nozarēm.
Reklāma
Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (13.05.2020) publiski iesaka tūrisma nozarē strādājošajiem (~ 25 000) meklēt darbu citās tautsaimniecības nozarēs, bet realitāte var izrādīties daudz skarbāka nekā valdība plāno excel tabulās. Proti, daudzi tūrisma nozares pārstāvji, pateicoties augstajām profesionālajām prasmēm, nevēlēsies pārklasificēties, bet gan sapakos savus čemodānus un dosies strādāt par labu citu valstu nodokļiem. Piemēram, restorānu biznesā strādā ļoti daudz jaunu un talantīgu cilvēku, kuriem ir izcilas darba perspektīvas Skandināvijā un citur Eiropā.
Lai gan Latvija uz citu Eiropas valstu fona var palepoties ar priekšzīmīgo covid-19 statistiku, taču starptautisku reklāmu mūsu vietā dara lietuvieši, kuri ar savu iniciatīvu un izdomu izpelnās pasaules un Eiropas mediju uzmanību. Lai gan tūrisma nozare bija pirmā, kas cieta, taču tās restarts, Latvijā un visā Baltijā ir ļoti daudzsološs. Tam par pamatu ir arī mūsu nacionālās intereses attiecībā uz lidsabiedrību airBaltic, kurai tikko bez lielām problēmām ir piešķirts 250 miljonus eiro atbalsts no mūsu nodokļu naudas un šajā gadījumā lidsabiedrībai ir jālido, jālido un vēlreiz jālido, lai to visu naudu atgrieztu nodokļu maksātājiem. Kāds labums tad būs no tā atbalsta airBaltic, ja tūrisma nozare valdības bezdarbības dēļ būs iznīcināta un nespēs apkalpot šurp atvestos ārvalstu tūristus? Cerams, ka valdības plānā nav izmantot airBaltic tikai Latvijas iedzīvotāju vienvirziena biļešu pārdošanai, kuri tad dosies darba meklējumos uz Rietumeiropu?
Tūrisms Baltijā visas Eiropas kontekstā ir ļoti perspektīvs produkts, jo bez mūsu labās covid-19 statistikas Baltijai ir izcila ģeogrāfiskā vieta, kultūrvēsturiskais piedāvājums, plašas un skaistas dabas teritorijas, augstas klases virtuve, mobilitāte, sakaru kvalitāte, valodu zināšanas, jaunas viesnīcas, svešvalodu zinošs personāls, izcilas piedāvājuma cenas un vēl visa veida priekšrocības uz vecās Eiropas ceļojumu piedāvājuma fona. Baltijas tūrismam (Latvia.travel, Visitestonia.com un Lithuania.travel) vajag apvienoties vienā kopīgā mārketinga akcijā, lai ar kopēju stratēģiju atsevišķās tūrisma produkta līnijās tiekam sadzirdēti Eiropas Savienības kontekstā. Baltijas tūrisma ziņu portāls BalticTravelnews.com ir nolēmis un uzsācis lielu tūrisma projektu, proti, šajā gadā izveidot Baltijas 100 populārākos tūrisma objektus (testa režīmā - www.Baltic100.travel), kur būs 33 populārākie tūrisma objekti no katras valsts un viens kopējais - Baltijas ceļš.
Šajā krīzes laikā Latvijas valdība daudzus lēmumus pieņem intuitīvi, kuriem nav nekāda akadēmiskā, pētnieciskā seguma vai nopietnas tautsaimniecības analīzes. Tāpēc priekšlaicīgi norakstīt tūrisma nozari, kura Latvijas tautsaimniecībā ir ceturtā lielākā eksportējošā industrija, ir vairāk nekā nenopietns paziņojums no Ministru prezidenta puses. Latvijas valdība jau vairāk nekā 2 mēnešus Latvijas tūroperatoriem nav atgriezusi naudu par ceļotāju repatriācijas reisiem. Vēl joprojām nekas īsti nav darīts tūrisma uzņēmēju atbalstam, izņemot dīkstāves pabalsts darba ņēmējiem, jo visi līdzšinējie lēmumi tiek apzināti vai nemākulīgi bremzēti. Rodas sajūta, ka ar šo vilcināšanos tiek apzināti veicināta tūrisma uzņēmumu noasiņošana, lai vēlāk palīdzētu tikai dažiem palikušajiem. Jau šobrīd redzams, ka kritušo skaitā vislielākais atbirums būs to uzņēmēju skaits, kas darbojās nacionālā kapitāla ietvaros. Tas nozīmē, ka Latvijas tūrisma vērtīgākos uzņēmumus un aktīvus līdzīgi, kā 2008.gada ekonomiskajā krīzē, pārņems starptautiskais kapitāls. Finanšu ministrs Jānis Reirs personīgi un viņa politiskā partija ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu priekšgalā ir tiešā veidā atbildīga par Latvijas tūrisma nozares likteni, jo pagaidām pieņemtie lēmumi nav saskaņā ar Latvijas tautsaimniecības interesēm, kurā tūrisma bizness ir iezīmēts, kā svarīgs, stratēģisks eksporta partneris!
P.S. 2019. gadā ārvalstu ceļotāji 8,3 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 7,3 % vairāk nekā gadu iepriekš. Ceļotāju izdevumi pieauga par 7,2 % un sasniedza 806,3 milj. eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
