8. oktobris vēsturē: Horvātijā svin Neatkarības dienu

8. oktobris vēsturē: Horvātijā svin Neatkarības dienu

Horvātija ir Eiropas savienības visjaunākā valsts - 2013. gada 1.jūlijā Horvātijas Republika oficiāli kļuva par apvienotās Eiropas pilntiesīgu dalībnieku.

Horvātijas galvaspilsēta ir Zagreba. Ziemeļos tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju, ziemeļaustrumos ar Serbiju, austrumos ar Bosniju un Hercegovinu, dienvidaustrumos ar Melnkalni, bet dienvidos - ar Adrijas jūru.

Romas impērijas laikā mūsdienu Horvātijas teritorija bija sadalīta starp Dalmācijas un Panonijas provincēm. 293. gadā imperators Diokletiāns savā dzimtajā Salonas pilsētā (tagad Splita) pavēlēja celt milzu pili, kas kļuva par imperatora rezidenci. 7. un 8. gadsimtā Horvātiju ieņēma avāri un slāvi. 1102. gadā Horvātija tika apvienota personālūnijā ar Ungāriju. No 1420. līdz 1797. gadam Dalmācija un Istrija bija Venēcijas republikas sastāvā.

Pēc Ungārijas sakāves 1526. gada Mohāčas kaujā Horvātija nokļuva Hābsburgu monarhijas pakļautībā. Līdz 1699. gadam lielākā daļa Horvātijas bija Osmaņu impērijas pakļautībā. Pēc Austroungārijas sabrukuma 1918. gada decembrī izveidojās Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalsts. Dalmācijas lielākās pilsētas Rijeka un Zadara starp kariem bija Itālijas teritorijā. Otrā pasaules kara laikā 1941. gada aprīlī Horvātijā iebruka vācu, itāļu un ungāru karaspēks, okupētajā teritorijā izveidojās Horvātijas Neatkarīgā valsts, kuras sastāvā iekļāva arī Bosniju un Hercegovinu.

Pēc Otrā pasaules kara tā bija Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas (DSFR) sastāvā. 1991. gada 25. jūnijā Zagrebā Horvātijas parlaments pasludināja Horvātijas valsts neatkarību un 8. oktobrī tā tika deklarēta.

Par Horvātijas milzīgo kultūras mantojumu liecina seši Pasaules kultūras mantojuma objekti un astoņi nacionālie parki. Horvātijas kultūrbagātība atspoguļo arī tās dažreiz nemierīgo vēsturi, sākot ar Romas impērijas laiku un vēlāk ar atrašanos uz Austroungārijas un Osmaņu impērijas robežām.

Horvātu virtuvei raksturīgi tādi ēdieni kā uz restēm cepta gaļa, dalmāciešu kūpinātais šķiņķis, sālītas sardīnes, aitas siers un salami desa ar papriku. Horvātija ir slavena arī ar savu vīnu, jo vīnkopības tradīcija aizsākusies tālā senatnē.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2019 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2019 1st-studio.com

 
Total Timed::0.30512094sec.