Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas atļauto izmantošanu, tādējādi saglabājot teritorijā esošās dabas un kultūrvēstures vērtības, ir sagatavots aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts.
Reklāma
Patlaban šīs teritorijas izmantošanu regulē vispārējie Ministru kabineta noteikumi par īpaši aizsargājamo teritoriju izmantošanu un Ministru kabineta noteikumi par dabas liegumu “Korneti-Peļļi”, taču, lai atvieglotu uzraudzību un specifisku biotopu saglabāšanu, tapušas tieši aizsargājamo ainavu apvidum “Veclaicene” paredzētas normas.
Aizsargājamo ainavu apvidus „Veclaicene” izveidots pirms vairāk nekā 40 gadiem, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrainavu, bioloģisko daudzveidību un dabas vērtības. Tā teritorijā atrodas trīs dabas liegumi – Dēliņkalns, Korneti-Peļļi un Avotu mežs. Ainavu apvidus iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.
Šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt saskaņotu dabas aizsardzības, zemes īpašnieku un viesu intereses, saglabāt raksturīgo ainavu, vizuālo vērtību un ekoloģiskos procesus, nodrošinot bioloģiski vērtīgāko platību un dzīvotņu pastāvēšanu vienlaikus ar sociālekonomisko attīstību.
Lai informētu par šo noteikumu projektu un kā plānotās izmaiņas ietekmēs turpmāko saimniecisko darbību, 11.septembrī plkst. 15.00 Veclaicenes tautas namā, “Vaiņagos”, Kornetu ciemā Veclaicenes pagastā notiks informatīvā sanāksme zemju īpašniekiem un pašvaldību pārstāvjiem.
Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību un apsaimniekošanu, kā arī saskaņotu izmantošanas nosacījumus, līdz ar noteikumu apstiprināšanu tiks izveidots funkcionālais zonējums. Noteikumu projekts paredz ainavu apvidū noteikt četras funkcionālās zonas – regulējamā režīma zonu, dabas lieguma zonu, dabas parka zonu, ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu. Regulējamā režīma zona ietver visus esošos mikroliegumus un atsevišķas īpaši aizsargājamo meža biotopu platības dabas liegumu “Korneti-Peļļi”, “Dēliņkalns” un “Avotu mežs” teritorijā. Zona izveidota, lai nodrošinātu pret traucējumiem jutīgo īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu, kā arī meža biotopu aizsardzību.
Dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu atsevišķas dabas liegumu “Korneti-Peļļi” un “Dēliņkalns” platības, kā arī vērtīgākos īpaši aizsargājamo mežu biotopus, kuru platības pārsniedz 1 ha un īpaši aizsargājamo putnu sugu, piemēram lielā dumpja, zivjērgļa, baltmugurdzeņa, vidējā dzeņa u.c. atradnes.
Dabas parka zona izveidota, lai nodrošinātu mikroliegumu aizsardzības buferzonas, kā arī lai aizsargātu putnu sugām piemērotas dzīvotnes. Dabas parka zona veidota arī Muratagala meža masīvā, lai samazinātu kailciršu radīto fragmentāciju un nodrošinātu buferzonas regulējamā režīma zonai. Ainavu aizsardzības zona noteikta, lai saglabātu teritorijai raksturīgo ainavu un veicinātu ainavu aizsardzības principu izmantošanu, savukārt neitrālā zona ietver ciemus un valsts, pašvaldību ceļus.
Veicot izpēti, eksperti secināja, ka ainavu apvidū esošos mežus un meža sugu dzīvotnes negatīvi ietekmē mežsaimnieciskā darbība – kailciršu veikšana, pārmērīga to izkopšana. Līdz ar to ar noteikumu projekts paredz, ka maksimālā pieļaujamā kailcirtes platība ir divi hektāri un kailcirtē saglabājamos kokus pēc iespējas jāatstāj grupās. Kā vēl viens negatīvs faktors meža sugu dzīvotnēm ir mirušās koksnes izvākšana, tādēļ turpmāk ir paredzēts, ka mirušā koksne ir jāatstāj mežaudzē, ja tās apjoms ir mazāks nekā 20 kubikmetri uz hektāru.
Dabas aizsardzības pārvalde tuvākajā laikā informēs aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene” teritorijā esošo zemju saimniekus par jaunajām normām un zonējuma maiņu. Pēc tam noteikumi tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
