Kruīza kontrole, dēvēta arī par konstanta ātruma uzturēšanas sistēmu, ir tehnoloģija, bez kuras mūsdienu mašīnas vienkārši nav iedomājamas. Patiesībā tā radusies senāk, nekā varētu domāt. Konstanta ātruma kontrolierus transportlīdzekļos sāka iestrādāt jau pagājušā gadsimta vidū, un tās rašanos noteica ģeniāla izgudrotāja neapmierinātība. Savukārt mūsdienu tehnoloģijas paver iespējas, par kurām agrāk varēja tikai fantazēt.
Pašreizējās sistēmas jau tagad spēj imitēt vadītāja uzvedību. Un runa nav tikai par augstākās klases luksusa modeļiem, kas maksā simtiem tūkstošus, bet arī par parastiem ikdienas braucamajiem, kurus ik dienu redzam sev apkārt.
Reklāma
Kā šī tehnoloģija ir attīstījusies, un ko vēl no tās varam gaidīt?
Pēckara ātruma limits un lielceļi
Par mūsdienu kruīza kontroles izgudrotāju tiek uzskatīts talantīgais aklais inženieris Ralfs Tītors (Ralph Teetor), un tās pirmsākumi meklējami 1948. gadā. Tiek uzskatīts, ka domas par šādu sistēma viņam sākās tad, kad beidzās pacietība. Ralfs Tītors vairs nespēja izturēt, ka katru reizi, kad viņa šoferis sāk runāt, viņš sabremzējas.
Taču tas gan nav vienīgais iemesls. Tāpat lielu impulsu sistēmas radīšanai deva arī jaunais ātruma ierobežojums – 35 jūdzes stundā (56 km/h), kas ASV tika ieviests pēc Otrā pasaules kara un kā mērķis bija samazināt degvielas patēriņu un riepu nodilšanu.
Rezultātā 1950. gadā Ralfs Tītors patentēja ierīci, kas sasaistīja piedziņas vārpstu un ietaisi, kura, sasniedzot noteiktu ātrumu, nofiksēja akseleratora pedāli. Kad vajadzīgais ātrums bija sasniegts, sistēma spēja to saglabāt.
Turpmāk, pilnveidojoties automašīnām, attīstījās arī ātruma uzturēšanas sistēma, tomēr galvenais mērķis palika tāds pats – ļaut braukt ar konstantu ātrumu, neturot kāju uz pedāļa. Kruīza kontrole guva popularitāti lielajās valstīs ar plašu ceļu tīklu, jo samazināja nogurumu garās braukšanas laikā. Nav nekāds brīnums, ka visstraujāk tehnoloģija attīstījās Tītora dzimtenē, Amerikas Savienotajās Valstīs.
Mūsdienās kruīza kontrole ir sasniegusi tādu līmeni, par kādu sākumā neviens pat iedomāties nespēja. Tiesa, nu jau šai sistēmai varbūt pat derētu izdomāt jaunu nosaukumu, jo tagad tās galvenā priekšrocība ir nevis ātruma uzturēšana, bet gan tā pielāgošana satiksmes apstākļiem. Izmantojot sensorus, tā atpazīst priekšā braucošās automašīnas, jūt to bremzēšanu vai paātrinājumu un attiecīgi pieskaņo ātrumu, vienlaikus saglabājot drošu distanci.
Piemēram, modernajos Audi un Mercedes-Benz luksusa modeļos tā izmanto navigācijas datus, lasa gaidāmo ceļa reljefu un konfigurāciju un attiecīgi pielāgo ātrumu, lai nodrošinātu gan komfortu, gan drošību. Tomēr lieliski piemēri nav jāmeklē tikai starp dārgiem auto, ar aktīvo kruīza kontroli tiek aprīkotas arī daudzas vidējās un pat mazās klases mašīnas.
Taču, izskatās, ka arī tā vēl nav progresa virsotne. Galu galā kāds joprojām pamanās atrast šajā tehnoloģijā kādus trūkumus, teiksim, nekonsekventa darbība vai pārmērīga reakcija. Tāpēc ražotāji turpina to pilnveidot, un nu jau palīgā tiek ņemti mašīnmācīšanās algoritmi. Tāds ir, piemēram, Kia modeļos, un tas ļauj sistēmai izprast autovadītāja braukšanas paradumus un imitēt tos pēc kruīza kontroles aktivizēšanas.
Visam jānotiek vienmērīgi
Žurnāla ''Profi Latvija'' redaktors Guntars Pulss norāda – tā kā kruīza kontrole ir kļuvusi adaptīva, proti – pati spēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem, viņaprāt, nu jau tā būtu jāklasificē kā drošības aprīkojums. Turklāt tieši šī drošības aspekta dēļ tai jādarbojas nevainojami.
“Kad priekšā uzrodas šķērslis – cits auto, motocikls vai kas cits, mašīnai ir jābremzē un jābremzē vienmērīgi, nevis asi. Arī paātrinājumam līdz izvēlētajam ātrumam nevajadzētu būt ne pārāk agresīvam, ne pārāk lēnam. Protams, tas gan ir arī vadītāja vēlmju jautājums,” uzskata Guntars.
Viņš pats vienmēr pievērš uzmanību arī tam, cik vienkārša un lietotājam draudzīga ir sistēmas aktivizēšana un regulēšana. Šis faktors viens pats varot noteikt viņa izvēli izmantot sistēmu vai ne. “Protams, pierast var pie daudz kā, taču tieši sistēmu lietošanas ērtums lielā mērā nosaka satiksmes drošību,” uzsver Guntars.
Šie aspekti ir arī viens no būtiskākajiem stimuliem, kas liek auto ražotājiem meklēt veidus, kā kruīza kontroli pilnveidot vēl tālāk. Tā uzņēmums Hyundai Motor Group, kam pieder Kia, 2019. gadā prezentēja pasaulē pirmo uz mašīnmācīšanos balstīto viedo kruīza kontroli (SCC-ML). Šī tehnoloģija ļauj izprast un analizēt braukšanas paradumus, tādējādi dodot iespēju kruīza kontrolei pieņemt labākus lēmumus. Tas savukārt vairo autovadītāja uzticēšanos mašīnai, jo laika gaitā sistēmas darbība kļūst arvien līdzīgāka paša šofera uzvedībai. Turklāt kas svarīgi – sistēma ir ieprogrammēta tā, ka neapgūst nedrošas vadības paradumus. Arī tas palielina tehnoloģijas uzticamību.
Mākslīgā intelekta algoritmi auto vadībā gan ievērojami uzlabo daļējo pašbraukšanu, gan vairo cilvēku gatavību to pieņemt. Kā apgalvo Guntars – jo konsekventāk sistēma reaģēs uz ceļa situācijām un jo precīzāk kopēs šofera rīcību, jo spēcīgāks būs stimuls to izmantot.
Reālās pasaules scenāriji
Kia modeļu viedās kruīza kontroles izstrādātāji apgalvo, ka ir izanalizējuši vairāk nekā 10 000 vadības stilu. Paredzams, ka pakāpeniski šī sistēma automatizēs arvien vairāk autobraucēja darbību, piemēram, novērsīs nepieciešamību manuāli iestatīt attālumu līdz mašīnai priekšā, kontrolēt paātrinājumu un citus parametrus. Šāda daudzpusība ļaus sistēmai pielāgoties arvien plašākam situāciju spektram, kas var rasties uz ceļa. Piemēram, cilvēki atšķirīgi paātrinās uz šosejas, apdzenot uz lauku ceļiem un braucot cauri apdzīvotām vietām. Tehnoloģijas, kas nespēj pielāgoties šīm mainīgajām vidēm, rada vilšanos, tāpēc nav pārsteigums, ka daudzi autovadītāji gaida nākamo progresa lēcienu.
Vēl viena Kia viedās kruīza kontroles priekšrocība ir pastāvīgā pašaktualizācija. Šī unikālā sistēma nepārtraukti mācās un saglabā jaunākos vadītāja paradumus. Tā saprot, ka mašīnu lieto vairāki cilvēki, un viegli pielāgojas dažādu autovadītāju braukšanas stilam.
Modernā kruīza kontrole bieži vien ir savienota ar Start&Stop funkciju, kas ļauj tai vadīt auto plašā ātruma diapazonā. Šī sistēma var pat pilnībā apturēt transportlīdzekli pilsētas sastrēgumā, laikus pati sabremzēties līdz priekšā braucošajai mašīnai un atsākt kustību kopā ar satiksmes plūsmu.
“Šo funkciju cilvēki vēl izmanto salīdzinoši reti, taču man tā ļoti patīk. Jo, lai cik dīvaini tas izklausītos, kruīza kontrole ir neaizstājams palīgs sastrēgumos. Nevienam nepatīk vilkties lēnā satiksmē, un laba kruīza kontrole – tāda, kas laikā apstādina mašīnu un pati atsāk kustību – no vadītāja noņem lielu slogu,” rezumē Guntars Pulss.
Kruīza kontrole kā tehnoloģija ir veikusi garu pilnveidošanās ceļu, taču nākotne mums, visticamāk, pavērs tādas iespējas, par kurām tagad varam tikai fantazēt...
