Autors: Santa Bivbāne
Avots: BalticTravelnews.com
Venēcijas ikgadējais karnevāls norisināsies no 2016. gada 23. janvāra līdz 9. februārim
Janvāra
beigās un februāra sākumā Venēcijā tiek dzīta prom pelēkā un drūmā
ziema, lai pilsētā ieplūstu dzīvīgums, un krāšņais karnevāls pārņemtu
ikviena noskaņojumu. Karnevāla laikā pilsētu piepilda apmeklētāji, kas,
tērpti maskās, dejo, pozē, izklaidējas un rada pat nedaudz sirreālu
sajūtu pilsētas ielās. Pasākums piesaista ar ekstravagantiem un
drosmīgiem tērpiem. Parasti viesnīcas un restorāni šajā laikā ir
pārpildīti, bet unikālais notikums Venēcijā ir apmeklējuma vērts, lai
pilsētu ieraudzītu jaunā, vēl nebijušā gaismā.
Reklāma
Svētā Marka laukums
ir galvenā Karnevāla darbības vieta un te vērojama viskrāšņākā tērpu
parāde. Daudzi izvēlas ekstravagantus tērpus, lai palielinātu savas
iespējas uzvarēt konkursā par labāko karnevāla tērpu. Ar šiem
dalībniekiem iespējams nofotografēties un iesaistīties karnevāla krāšņā
baudīšanā. Organizatori, cenšoties atslogot Svētā Marka laukumu,
aktīvākos pasākumus veidos Arsenālā, kur būs baudāmi dīdžeju muzikālie
seti, teātra izrādes un grupu uzstāšanās ar dzīvo mūziku.
Tērpi allaž ir krāšņi un ekstravaganti
Kungi
un dāmas, kuriem netrūka naudas, labprāt to izdeva par krāšņām izrādēm
vai dzīvajām bildēm, par ko pēc tam runāja gadiem ilgi. 1750. gadā kāda
dižciltīga sieviete karnevāla laikā esot pastaigājusies kopā ar lauvu,
glāstot dzīvnieku un brīžiem iebāžot tam rīklē roku. Sešus gadus vēlāk
kāda kompānija pievērsusi publikas uzmanību, pārģērbjoties par septiņiem
nāves grēkiem. Skatītājiem par lielu sajūsmu augstprātību simbolizēja
kāds advokāts, bet vienaldzību pārstāvēja ārsts. Kādu citu gadu vairāki
vīrieši pārģērbās par advokātiem un skaļi žēlojās par pilsētas juridisko
sistēmu, pa labi un pa kreisi izdalīdami soda naudas spriedumus un
tiesas pavēstes.
Karnevāla vēsture
Mūsdienās
karnevāls ir tikai teatrāls uzvedums, bet maskēšanās tradīcijas
Venēcijā ir īpaši senas. Maskarāde ritējusi īpaši spraigi. Tā savulaik
bijusi īsta karnevālu citadele, kur maskas tika lietotas visu cauru
gadu. Kāršu spēlmaņi zem maskām slēpušies no saviem kreditoriem,
izputējušie augstmaņi devušies ubagot, lepnas dāmas un kungi — uzdzīvot,
lai netiktu atmaskoti. Plaukusi prostitūcija un homoseksuālisms. Pat
klosteros tolaik nav bijis grēka darbs nodoties dažnedažādām baudām un
izpriecām. Ar šodienas mērauklu mērot, varētu teikt, ka Venēcija bija
netiklības un uzdzīves perēklis. Tirgoņi un jūrnieki alka piedalīties
dažādās orģijās, līdz beidzot Venēcijas valdošā vara izsludināja
likumus, kas ierobežoja masku valkāšanu. Kārtību vajadzēja ieviest gan
pilsētā, gan klosteros. Piemēram, 1467. gada februārī Venēcijā izdeva
likumu, kurš draudēja ar nāvessodu tiem vīriešiem, kuri pārģērbušies
ielavīsies sieviešu klosteros. Maskas aizliedza valkāt reliģiskos
svētkos un baznīcā, līdz pēdīgi tik vien atlicis no karnevālu izbijušās
godības kā šīs desmit dienas pirms lielā gavēņa.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
