Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com/celojumubode.lv
Ēģipte ir seno civilizāciju šūpulis, kas saglabājusi ievērojamus arhitektūras pieminekļus vēl no seno faraonu laikiem.
Tās krastus rotā kilometriem garas pludmales, bet jūras dzīles – krāšņi koraļļu rifi. Kontrastu zeme, kurā tradicionālie beduīnu ciemati tuksnesī pastāv līdzās eiropeiskām All Inclusive viesnīcām populārajās Šarmelšeihas un Hurgadas kūrortpilsētās.
Reklāma
Ēģipte aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos. Valsts ziemeļu daļu apskalo Vidusjūras ūdeņi, bet austrumos - Sarkanā jūra. Arī Izraēla ir Ēģiptes kaimiņš austrumos. Dienvidos tā robežojas ar Sudānu, bet rietumos ar Lībiju.
19. gadsimtā Ēģipte bija Osmaņu impērijas sastāvā, bet 1882. gadā to okupēja Lielbritānija. No 1914. gada Ēģiptes Sultanāts bija Lielbritānijas protektorāts. 1922. gada 16. martā Ēģipte kļuva par karalisti, bet 1936. gadā ieguva pilnīgu neatkarību. 1953. gada 18. jūnijā tika proklamēta Ēģiptes Arābu Republika.
Ēģipte jau pirms 4000 gadu bijusi augsti attīstīta valsts ar izciliem
sasniegumiem matemātikā, medicīnā un astronomijā. Jau izsenis te prata
izgatavot papīru no papirusa niedrēm un apūdeņot laukus. Valstī atrodas
divi no agrāk pasludinātajiem Pasaules brīnumiem: piramīdas un pasaulē
pirmā bāka - Faras salā pie Aleksandrijas pilsētas.
Seno Ēģiptiešu gudrība māca, ka lielākās dzīves vērtības ir kārtība un patstāvība. Tās caurstrāvo visu dzīvi, reliģiju un mitoloģiju senajā Ēģiptē.
Paši ēģiptieši savu zemi iedala divās daļās – Melnajā un Sarkanajā. Melnā Ēģipte – ražīgā zeme, tās ir pavisam maz - tikai Nīlas delta un šauras upju ielejas. No melnajām dūņām, kas nosēdušās palu laikā, ir cēlies šīs daļas nosaukums. Tuksnesis ir kā Ēģiptes smilšu simfonija, un ēģiptieši to sauc par Sarkano zemi, kas plešas abpus Nīlas ielejai.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.png "Iedvesmojies savam sapņu ceļojumam! Latvia Tours")
