Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/1.wdr.de
1916.gada 29.februārī ASV ceļu būvinženieris Artūrs Heils (Arthur Hale) patentē automaģistrāles jeb autobāņa āboliņa formas krustojumu, kas tagad pasaulē ir viens no populārākajiem automaģistrāļu krustojumu veidiem. Āboliņa formas krustojumi nodrošina satiksmes plūsmu atsaistīšanu visos vai galvenajos virzienos ar divām krustojošām maģistrālēm.
1913. gadā ASV tika plānota pirmā automaģistrāle starp Ņujorku un Sanfrancisko, bet trīs gadus vēlāk ASV 28. prezidents Vudro Vilsons (Woodrow Wilson) uzstāja uz automaģistrāļu tīkla paplašināšanu. Ceļu būvniekiem radās problēma ar automaģistrāļu krustojumiem, kur sākumā izmantoja apļveida krustojumu kāds bija izplatīts pilsētas galveno maģistrāļu krustojumos. Taču inženieris Artūrs Heils 1916.gadā nāca klajā ar izcilu ideju: viņš izstrādāja četrus apļveida krustojumus, pamatojoties uz āboliņa lapas modeli, kas savienotu divus automaģistrāļu līmeņus. Tas radīja ideālu priekšnoteikumu, ka uz automaģistrālēm vairs nav ne luksoforu, ne ''Stop'' ceļa satiksmes zīmju, kas būtiski palēninātu satiksmi. Pirmais āboliņa formas krustojums tika uzbūvēts Ņūdžersijā 1928. gadā un vienu gadu vēlāk nodots satiksmei. Pēc kāda laika tika konstatēts, ka Heila radītais āboliņa formas krustojums der tikai divu maģistrāļu krustojumos, bet ne trīs vai četru maģistrāļu krustojumos. Tāpēc tika izstrādātas jaunas automaģistrāļu krustojumu konstrukcijas ar tādiem nosaukumiem kā turbīna, vējdzirnavas, gotiskais krusts, volejbols, spageti mezgls un daudziem citiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
